Covid-19 izplatības ierobežošanas dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija vairākās studiju programmās atstājusi ietekmi uz noslēguma darbu izstrādi – noteikto ierobežojumu dēļ vairākiem studentiem nācies mainīt tēmas un pētniecības fokusu. Universitātēs gan norāda, ka ārkārtējā situācija būtisku ietekmi uz studiju procesiem nav atstājusi.
Ārkārtējās situācijas laikā Latvijā tika noteikti vairāki Covid-19 izplatību ierobežojoši pasākumi – tika ieteiks mazgāt rokas un palikt mājās, bet, ja tas nav iespējams, ievērot divu metru distanci no citiem cilvēkiem, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi. Tas atstājis ietekmi uz studiju pētniecības darbu izstrādi, jo vairāku studiju programmu studentiem ierobežojumu dēļ nav bijis iespējams izstrādāt pētnieciskās daļas saviem noslēguma darbiem.
Universitātēs gan studentu bažas kliedē. Piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) pavasara semestris vēl nav beidzies – tas pagarināts līdz 14. augustam, lai studentiem dotu iespēju kvalitatīvi apgūt un izpildīt visus studiju uzdevumus un laboratorijas darbus, kas aizkavējušies Covid-19 ierobežojumu dēļ, portālam “Delfi” skaidro RTU Studiju departamenta direktora vietnieks Uģis Citskovskis.
“RTU studiju programmas ir dažādas — daļa no studiju programmām noslēdzās ierastajā režīmā un pagarinājums nebija vajadzīgs, savukārt citās, īpaši inženierzinātņu programmās, ir nepieciešams veikt un pildīt laboratorijas darbus, kurus atšķirībā no nodarbībām nevarēja veikt attālināti. Patlaban RTU tiek elastīgi plānoti nodarbību un eksāmenu laiki, lai studenti pēc iespējas ātrāk varētu pabeigt semestri,” norāda Citskovskis.
Patlaban darbs laboratorijās un bibliotēkās tiek organizēts atbilstoši epidemioloģiskajiem drošības prasībām – jāievēro divu metru distance, telpā noteiktu laiku drīkst uzturēties noteikts cilvēku skaits, tiek dezinficētas darba virsmas, jāreģistrējas žurnālā un nedrīkst ierasties, ja ir saslimšanas pazīmes, bet bibliotēkā grāmatas ir jārezervē iepriekš un tās var saņemt nākamajā dienā. Ja tas ir iespējams, universitāte aicina izmantot e-resursus.
Arī Latvijas Universitātē (LU) studiju process tika organizēts attālināti, klātienē atļaujot praktiskos un laboratoriskos darbus un valsts pārbaudījumu kārtošanu, ja to nebija iespējams organizēt attālināti. Piekļuve LU telpām atļauta, uzrādot derīgu studenta apliecību, telpās starp personām jānodrošina divu metru distance un iespēju robežās tiek nodrošināta pakalpojumu saņēmēju uzskaite.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), sākoties epidēmijai, lielākā daļa pētnieku eksperimentālo darbu aizstāja ar publikāciju un projektu pieteikumu gatavošanu, taču tur, kur pētniecība bija nepieciešama, tā tika nodrošināta arī ārkārtējās situācijas laikā, strādājot pēc iepriekš saskaņota grafika, ievērojot divu metru distanci. Universitātē arī nav informācijas par to, ka ārkārtējās situācijas dēļ studentiem bijušas problēmas izstrādāt noslēguma darbus.
“Tas, cik veiksmīgi students strādās pie sava noslēguma darba, ir atkarīgs no viņa sadarbības ar darba vadītāju – vienmēr pastāv iespēja precizēt tēmu vai pētījuma virzienu, ņemot vērā aktuālo situāciju un pieejamās pētījuma metodes,” norāda RSU Studiju departamenta direktore Aija Gulbe.
RSU norāda, ka gan pētniekiem, gan studentiem bibliotēkas resursi ir pieejami gan elektroniski, gan klātienē, bet saistībā ar Covid-19 ir atvieglota grāmatu termiņu pagarināšana un to var izdarīt klātienē.
Visas aptaujātās universitātes ir gatavas sekot epidemioloģiskajai situācijai un tai pielāgot mācību procesu, bet RSU ir pieņēmusi lēmumu drošības un veselības dēļ akadēmisko gadu iesākt un līdz oktobra sākumam noturēt tikai attālināti, septembri organizējot kā tiešsaistes mēnesi.
“Cita situācija ir sociālo zinātņu studiju programmās, kur ir mazākas studentu grupas. Tur jaunuzņemtajiem 1. kursa studējošajiem līdz 20% no lekcijām un nodarbībām notiks klātienē RSU auditorijās, ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus,” norāda RSU veselības studiju prorektors Guntis Bahs.
Savukārt LU konkrēta lēmuma par nākamā gada semestri vēl nav, jo tiek sekots līdzi MK noteikumiem, taču nepieciešamības gadījumā universitāte var nodrošināt studijas attālināti. “LU studiju programmas ir akreditētas kā klātienes pilna un nepilna laika studijas, līdz ar to attālinātas studijas varam īstenot vien ārkārtējā situācijā vai ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskos drošības pasākumus. Ceram, ka arī augstākajā izglītībā līdzīgi kā skolās paplašinās klātienes studiju iespējas ar tiešsaistes nodarbībām,” pauž LU pārstāve Sindija Iesalniece.
Vērtējot ārvalstu studentu interesi par studiju iespējām augstskolās, starptautiskās prognozes liecina, ka studentu mobilitāte jaunajā akadēmiskajā gadā samazināsies visā pasaulē.
RSU vērtējumā iepriekšējos gados iegūtā reputācija izglītības eksporta valstīs ir veicinājusi to, ka arī šogad universitātē saņemts daudz pieteikumu no tādām valstīm kā Vācija, Zviedrija, Somija, Norvēģija, Portugāle, Lielbritānija un citas. “Uzņemšana vēl nav noslēgusies, bet jau šobrīd redzam, ka, piemēram, uz ārvalstu studentu vidū populāro medicīnas studiju programmu būs konkurss,” pauž RSU Starptautisko sakaru departamenta direktore Baiba Pētersone.
Savukārt LU ārvalstu pilsoņiem pieteikšanās studijām sākās jau no gada sākumā, taču vērojama mazāka interese par studijām, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, skaidro Iesalniece.
Arī RTU ārvalstu studentu interese ir saglabājusies iepriekšējo gadu līmenī, arī vērojams intereses pieaugums no Francijas un Spānijas, taču pirmos secinājumus par ārzemju studentu skaita izmaiņām varēs izdarīt tad, kad tiks atvērtas robežas ar trešajām valstīm, norāda RTU rektora vietnieks starptautiskajā sadarbībā un ārzemju studentu apmācībā Igors Tipāns.
“Otrs būtisks jautājums, kas noteiks šīs izmaiņas, ir reālie ekonomiskie zaudējumi, ko valstīm, no kurām nāk potenciālie studenti, kā arī pasaules ekonomikai kopumā, būs nodarījusi šī krīze. Patlaban šo zaudējumu aprēķini daudzviet ir vien sākuma stadijā. Jāņem arī vērā, ka daudzās valstīs saslimstības rādītāji šobrīd turpina krasi pieaugt,” skaidro Tipāns.
Avots: delfi.lv