StudentNet

Ievads

Mūsdienu dinamiskajā pasaulē, kur informācijas daudzums un studiju tempu prasības nepārtraukti pieaug, efektīva mācīšanās un prasmīga laika pārvaldība ir izšķiroša jebkura studenta panākumu atslēga. Šajā rakstā mēs dalīsimies ar prakstiskiem padomiem, kas palīdzēs jums optimizēt jūsu mācību procesu un efektīvāk izmantot jūsu laiku.

Efektīvas Mācīšanās Metodes

1. Aktīva Mācīšanās

Aktīva mācīšanās nozīmē iesaistīšanos mācību materiālā, nevis tikai pasīvu informācijas uztveršanu. Tas ietver diskusijas, rakstīšanu, mācīšanu citiem, vai jautājumu uzdošanu.

2. Feynman Tehnika

Feynman tehnika balstās uz ideju, ka labākais veids kā saprast kādu tēmu ir mēģināt to paskaidrot vienkāršā valodā. Tas palīdz atklāt zināšanu trūkumus un padziļināt izpratni.

3. Pomodoro Tehnika

Pomodoro tehnika ir laika pārvaldības metode, kas iedala mācību sesijas 25 minūšu garos segmentos, ar 5 minūšu pārtraukumiem starp tiem. Šī metode palīdz uzturēt koncentrēšanās spēju un novērst izdegšanu.

Laika Pārvaldīšanas Stratēģijas

1. Plānošana un Prioritizēšana

Izveidojiet dienas vai nedēļas plānu, nosakot prioritātes un mērķus. Tas palīdzēs jums izvairīties no pēdējā brīža steigas un stresa.

2. Uzdevumu Dalīšana Pa Daļām

Lielu uzdevumu sadalīšana mazākās, pārvaldāmās daļās palīdz mazināt uzdevuma apjomīguma radīto stresu un padara to pārredzamāku.

3. Digitālo Rīku Izmantošana

Izmantojiet digitālās tehnoloģijas priekšrocības, piemēram, mobilās lietotnes laika plānošanai, atgādinājumiem, un uzdevumu sarakstiem.

Nobeigums

Atcerieties, ka efektīva mācīšanās un laika pārval

dība ir individuāla. Tas, kas darbojas vienam, var nedarboties citam. Galvenais ir atrast metodes, kas jums personīgi palīdz sasniegt mērķus un uzturēt līdzsvaru starp studijām, atpūtu un personīgo dzīvi. Eksperimentējiet ar dažādām tehnikām un atradīsiet to, kas jums vislabāk derēs. Atcerieties, ka mācīšanās ir ne tikai par zināšanu iegūšanu, bet arī par personīgās un profesionālās izaugsmes veicināšanu. Veiksmi jūsu studijās un laika plānošanā!

Latvijas Universitātes (LU) fonds aicina pieteikties 26 dažādām stipendiju kopām. Konkursa kārtībā atbalstu saņems vairāki desmiti LU un citu augstskolu studenti, sākot no bakalaura studiju otrā kursa, – mācībās spējīgi un sabiedriskajā dzīvē aktīvi visu zinātņu nozaru pilna laika klātienes studijās studējošie. Vidējai svērtajai atzīmei jābūt augstākai par 7,5 ballēm. Pieteikšanās noris tiešsaistē līdz 30. septembrim LU fonda vietnē.

Lai iegūtu motivējošu atbalstu visu akadēmisko gadu, pretendentiem ir jāsagatavo savs dzīvesgājums un jāizvērtē motivācija, jāapkopo studiju un pētnieciskā darba sasniegumi, jāsazinās ar diviem mācībspēkiem rekomendācijas sagatavošanai, kā arī jāiepazīstas ar Latvijas Universitātes mecenātu ieguldījumu augstākās izglītības attīstībā. Pretendentu vērtēšana noris divās kārtās. Oktobrī pēc elektronisko pieteikumu izskatīšanas labākos kandidātus aicina uz klātienes interviju.

Pieteikšanās nosacījumi:

• elektroniska veidlapa sadaļā “Pieteikties stipendijai”;
• divas rekomendācijas vēstules no mācībspēkiem, institūtu pārstāvjiem u.c. akadēmiskā personāla;
• CV jeb dzīvesgājums “Europass” formā;
• eseja brīvā formā par sev tīkamāko mecenātu;
• citi dokumenti – skatīt pie stipendijas pieteikuma.

Ja ir radušies papildu jautājumi, interesenti aicināti ielūkoties biežāk uzdoto jautājumu sadaļā vai sazināties ar LU fonda biroju, rakstot uz e-pastu fonds@fonds.lv. LU fonds aicina laikus izpētīt stipendiju noteikumus un neatlikt pieteikšanos uz pēdējo brīdi!

Jau ziņots, ka septembra sākumā noskaidroti 36 daudzsološi pamatstudiju pirmā kursa studenti, kuri, pateicoties mecenātu atbalstam, mācības uzsāks daudz veiksmīgāk. Investīcijas Latvijas nākotnē un nākamo speciālistu izaugsmē snieguši gan vietējie ziedotāji, gan diasporas latvieši: uzņēmums “Arčers”, Anna J. Čakste-Rollins, Vaira I. Pelēķis-Kristofere, Andrejs Jurgens un Aina Galēja-Dravniece, kā arī kampaņas ziedotāji.

Lai jaunie sportisti apvienotu patīkamo ar lietderīgo, Vidzemes Augstskola (ViA), sadarbībā ar pilsētas vadošajiem sporta klubiem, piedāvā budžeta vietas augstākās izglītības iegūšanai gan koledžas un bakalaura, gan maģistra studiju programmās, informē “Vidzemes Olimpiskais centrs”.

ViA piedāvā kvalitatīvas un elastīgas studiju programmas, kurās veiksmīgi tiek līdzsvarota teorija un prakse. Tās tiek pielāgotas aktuālām sabiedrības vajadzībām un izmaiņām darba tirgū. Studiju kvalitāti nodrošina pieredzējuši un profesionāli mācībspēki, progresīvas studiju formas, kā arī paši studenti, kuri zina, ko vēlas sasniegt, un prot gūt panākumus. Bakalaura līmeņa studijās iekļaujas tādas programmas kā:

• biznesa vadība,
• informācijas tehnoloģijas,
• komunikācija un sabiedriskās attiecības,
• mediju studijas un žurnālistika,
• mehatronika,
• tūrisma organizācija un vadība.

Plašāk par programmām lasāms www.va.lv/studijas.

Sadarbību ar Vidzemes Augstskolu izveidojušas visas Valmieras vadošās sporta komandas, lai jaunajiem sportistiem nodrošinātu pilnvērtīgu iespēju klāstu – apvienot mācības ar sportu, piedāvājot budžeta vietas visās studiju programmās. Nosacījums ir sekmīgi mācību vērtējumi.

Darba devēju skatījumā ir jāatbalsta apstākļi, lai katrs studējošais ne tikai būtu sociāli nodrošināts un varētu pilnvērtīgi mācīties, bet arī iegūtu tādu profesionālo pieredzi, kas pēc studiju beigām ļautu pēc iespējas ātrāk iesaistīties darba tirgū. Kā viens no risinājumiem šim nolūkam var kalpot darba vidē balstītas (DVB) mācības, portālam “Delfi” sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības eksperts Rihards Blese.

Viņaprāt, tās šobrīd tiek veiksmīgi īstenotas profesionālajā vidējā izglītībā. “Vairākās Eiropas Savienības valstīs jau gadiem veiksmīgi darbojas duālās izglītības sistēma. Pēc tās principiem Latvijā ir izveidota paplašināta profesionālās vidējās izglītības klātienes forma – DVB mācības. Tā paredz iespēju mācības daļēji īstenot reālā darba vidē, papildus klātienes apmācībām skolā audzēknim ļaujot vismaz 25 % no kopējā izglītības programmas apjoma apgūt uzņēmumā. Turklāt darba vietā var organizēt ne tikai profesionālā satura praksi, bet arī teorijas apguvi. Attiecīgi DVB mācības paver iespējas izglītības iestādēm elastīgāk īstenot profesionālās izglītības programmas sadarbībā ar uzņēmumiem,” sacīja Blese.

Lai gan DVB mācību iespējas pašlaik Latvijā tiek piedāvātas tikai vidējā profesionālajā izglītībā, 95 % darba devēju atbalsta ideju par DVB mācību ieviešanu arī augstākās izglītības profesionālajās studiju programmās, liecina LDDK īstenotā projekta ietvaros veiktā uzņēmēju aptauja. Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos” aptaujā viedokli izteica kopumā 400 uzņēmumi. Aptaujāto darba devēju ieskatā augstākās izglītības iestādēs studenti ar DVB mācību palīdzību varētu efektīvāk apgūt profesijas tādās nozarēs kā uzņēmējdarbība un administrēšana, metālapstrāde un mašīnbūve, būvniecība, elektronika, IT un citās.

“Papildus līdzšinējā pieredze ES valstīs, kurās DVB mācības tiek īstenotas ilgstoši, rāda, ka šāda izglītības apguves forma nodrošina augstākas kvalitātes jauno speciālistu sagatavošanu. Absolventu prasmes vairāk atbilst reālajām uzņēmumu vajadzībām, kas jauniešiem pēc skolas absolvēšanas sniedz priekšrocības darba meklējumos. ESF projekta ietvaros Latvijā kopš 2017. gada aptuveni 70 % profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņu ir noslēguši darba līgumu jau sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas iegūšanas. Vienlaikus ap 12 % absolventu turpinājuši mācības savā profesijā augstākās izglītības iestādēs,” pastāstīja LDDK eksperts.

Viņš arī norāda, ka pašlaik ir uzsākts darbs pie jaunas DVB skolotāju sagatavošanas programmas, un notiek potenciālo studentu atlase: “Šī programma paredz, ka cilvēkam, kurš jau ir ieguvis augstāko izglītību kādā citā nozarē un vēlas kļūt par skolotāju, būs nepieciešams tikai viens gads, lai papildus iegūtu pedagoģisko kvalifikāciju. Viengadīgā studiju programma tiks īstenota kā DVB mācības, paredzot maksimāli ciešu sasaisti ar darba vidi, gan prakšu, mācību vizīšu un individuālo un grupu darbu projektos, gan citās aktivitātēs. Jaunā iniciatīva ir nozīmīga Latvijas tautsaimniecībai, jo tā nodrošinās kvalificētu speciālistu ātrāku nonākšanu darba tirgū, turklāt paverot iespēju profesionāļiem mainīt karjeru un pāriet uz pedagoga profesiju.”

Blese stāsta, ka šā brīža situācijā, kad arvien rūpīgāk jāizvērtē dažādi ieguldījumi, ir būtiski padarīt efektīvākas arī investīcijas augstākajā izglītībā, tostarp veicinot izglītības ciešāku sasaisti ar uzņēmējdarbības vidi. Attiecīgi, viņa ieskatā, ir nepieciešams iespējami drīz veikt normatīvo aktu grozījumus, lai uzsāktu DVB mācību īstenošanu augstākajā izglītībā. “Meklējot labākos risinājumus DVB mācību integrēšanai studiju procesā, augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem noderēs LDDK īstenotā ESF projekta un dažādu pilotprojektu ietvaros uzkrātā DVB mācību pieredze profesionālajā izglītībā. Vienlaikus ir jāveicina studentu interese un izpratne par DVB mācībām, izmantojot gan profesionālās vidējās izglītības absolventu pieredzi, gan jaunās pedagogu sagatavošanas programmas piemērus,” rezumēja LDDK pārstāvis, uzsverot LDDK gatavību aktīvi iesaistīties, lai atbalstītu iespējami drīzu DVB mācību ieviešanu augstākajā izglītībā.

Kā šonedēļ informēja LDDK pārstāvji, pašlaik darba devējiem un izglītības nozarei ir būtiski precīzi noteikt katras iesaistītās puses uzdevumus, kompetences un atbildības, lai jau tuvākā gada laikā izstrādātu konceptuālu virzienu darba vidē balstītu mācību ieviešanai augstākajā izglītībā, ko nodot skatīšanai Ministru kabinetā.

Tāpat LDDK iecerēs ir vienoties, kurās nozarēs īstenot pilotprojektu, kā tas līdzīgi, piemēram, Igaunijā īstenots medicīnā un IT nozarē.

Avots: delfi.lv

Turpinot veidot starptautiski konkurētspējīgas un Latvijas attīstību veicinošas studiju programmas, Latvijas Universitātē pašreiz ir sagatavotas divas jaunas studiju programmas – maģistrantūras studiju programmu “Epidemoloģija un medicīniskā statistika” un bakalaura studiju programmu “Biotehnoloģija un bioinženierija”, kas tiks īstenota sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti.

Bakalaura studiju programmā “Biotehnoloģija un bioinženierija” iecerēts sagatavot augsti kvalificētus speciālistus un zinātniekus, kuri spēj konkurēt gan vietējā, gan starptautiskā zinātniskā darba tirgū dažādās biotehnoloģijas un bioinženierijas nozarēs.

“Biotehnoloģijas un bioinženierija”, lai gan būs akadēmiskā studiju programma, ļaus studentiem būt labāk sagatavotiem darba tirgus prasībām. Studiju programmu absolvējušie iegūs Dabaszinātņu grādu biotehnoloģijā un bioinženierijā. Studiju programmai paredzēti vienoti uzņemšanas kritēriji gan Latvijas Universitātei, gan Rīgas Tehniskai universitātei.

Savukārt akadēmiskajā maģistra studiju programmā “Epidemioloģija un medicīniskā statistika” iecerēts nodrošināt augsti kvalificētus epidemioloģijas un medicīniskās statistikas speciālistus Latvijas un Baltijas veselības sistēmai reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī, kuri pārzina un izstrādā epidemioloģisko un citu pētījumu metodoloģiju, spēj veikt sarežģītu datu analīzi un interpretēt rezultātus, balstoties uz jaunākajām starptautiskajām atziņām un atbilstoši starptautisko organizāciju pieprasītajiem standartiem. Studiju programmu absolvējušie iegūs maģistra grādu veselības zinātnēs.

Programmā aicināti pieteikties studētgribētāji ar bakalaura grādu vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību veselības aprūpē, medicīnā, zobārstniecībā, farmācijā, psiholoģijā, socioloģijā, dabaszinātnēs, vides zinātnēs, pārtikas zinātnēs, vai citu pielīdzināmu augstāko izglītību.

Studētgribētāju uzņemšana šajās divās jaunveidotajās studiju programmās Latvijas Universitātē iecerēta jau šovasar. Vairāk par šīm programmām un uzņemšanu var uzzināt vietnē gribustudet.lv.

Satversmes tiesa (ST) ir atzinusi par Satversmei neatbilstošu normu, kas prasa privāto augstskolu un koledžu studiju programmas īstenot valsts valodā.

Tiesa nosprieda, ka normas neatbilst Satversmes 112. un 113. pantam, taču atsevišķā lietā tiks skatīts jautājums par šo normu atbilstību Satversmes 1. un 105. pantam. Šajā lietā ST apsver iespēju vērsties Eiropas Savienības Tiesā (EST) ar prejudiciālu jautājumu.

Par neatbilstošu Satversmei atzīta Augstskolu likuma 56.panta trešā daļa un pārejas noteikumu 49. punkts.

Šāds lēmums pamatots ar to, ka likumdevējs nav izvērtējis alternatīvus risinājumus, kas varētu būt mazāk ierobežojoši.

ST arī nolēma, ka apstrīdētās normas par spēkā neesošām atzītas no 2021. gada 1. maija.

Attiecīgi spriedumā skaidrots, ka lietā ir divi pamatjautājumi – par privāto augstskolu tiesībām nodarboties ar uzņēmējdarbību un par augstākās izglītības studiju programmu īstenošanu svešvalodās privātajās augstskolās. ST katru no šiem ierobežojumiem izvērtēja atsevišķi, visupirms aplūkojot apstrīdēto normu atbilstību tiesībām uz īpašumu, tostarp tiesiskās paļāvības principa kontekstā. Pēc tam tiesa vērtēja apstrīdēto normu atbilstību tiesībām uz izglītību.

ST secināja, ka izskatāmajā lietā tiesiskās paļāvības princips ir cieši saistīts ar iespējamo īpašuma tiesību ierobežojumu. Tādējādi, pārbaudot iespējamo personas īpašuma tiesību ierobežojumu, tas aplūkojams kopsakarā ar tiesiskās paļāvības principu.

ST norādīja, ka Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu aptver ikviena tiesības izmantot savu īpašumu, tostarp, nodarbojoties ar uzņēmējdarbību. Šo tiesību konkretizāciju ietekmē ES tiesības, kas ir neatņemama Latvijas tiesību sistēmas sastāvdaļa. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 49. pants noteic ES dalībvalstu pilsoņu brīvību veikt uzņēmējdarbību. Līdz ar to Satversmes 105. pants ir konkretizējams kopsakarā ar šajā normā ietverto uzņēmējdarbības brīvību.

Spriedumā atzīmēts, ka EST jau iepriekš ir lēmusi, ka studiju programmu īstenošana par atlīdzību var ietilpt brīvības veikt uzņēmējdarbību piemērošanas jomā. Taču tās izskatīšanā šobrīd atrodas lieta par Ungārijas augstākās izglītības regulējumu, kas ir saistīta ar tiesību jautājumiem, kuriem var būt būtiska nozīme konkretizējot Satversmes 105. pantu izskatāmajā lietā. Tādēļ ST norādīja, ka izskatāmajā lietā visupirms būtu nepieciešams noskaidrot LESD 49. pantā ietvertās uzņēmējdarbības brīvības saturu, vienlaikus apsverot jautājumu par to, vai ST nav pienākums vērsties EST ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

ST spriedumā norādīja, ka tiesības uz augstāko izglītību atzīstamas par vienu no tiesību uz izglītību aspektiem. Augstākā izglītība apvieno divus savstarpēji nenodalāmus aspektus – izglītības procesu un zinātnisko darbību un pētniecību. Tādēļ, ņemot vērā augstākās izglītības ciešo saistību ar zinātniskās, mākslinieciskās un citas jaunrades brīvību, kā arī Satversmes vienotības principu, lietā nepieciešams izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 112. pantam kopsakarā ar Satversmes 113. pantu.

Tiesības uz izglītību augstākās izglītības pakāpē nav iespējams realizēt bez mācībspēku un studējošo akadēmiskās brīvības un izglītības iestāžu autonomijas. Satversmes 112. un 113. pantā ietvertā akadēmiskā brīvība saistāma ar augstskolu mācībspēku tiesībām brīvi veikt pētījumus tiem interesējošās jomās, apmainīties ar idejām un paust savus viedokļus. Tāpat akadēmiskā brīvība aptver studējošo tiesības nodarboties ar zinātnisko jaunradi un izvēlēties studiju virzienu un programmu valsts izveidotās izglītības sistēmas ietvarā. Šīs tiesības nepieciešamas, lai augstākā izglītība veicinātu sabiedrības labklājību un ilgtspējīgu attīstību.

Augstskolu studējošo un mācībspēku akadēmiskās brīvības īstenošanai un aizsardzībai nepieciešamas ar autonomiju apveltītas augstskolas. Augstskolas savas autonomijas ietvaros var pieņemt no ārējā spiediena brīvus lēmumus akadēmiskās brīvības nodrošināšanai, atzīts spriedumā.

Ņemot vērā pieteikumā sniegtos argumentus un citus lietas materiālus, ST norādīja, ka izskatāmajā lietā vērtējama apstrīdēto normu atbilstība Satversmei tiktāl, ciktāl tās attiecas uz privāto augstskolu mācībspēku un studējošo, kā arī privāto augstskolu Satversmē ietvertajām tiesībām.

Vērtējot Augstskolu likuma 5. pantā ietvertā privāto augstskolu uzdevuma izkopt un attīstīt valsts valodu atbilstību Satversmei, ST secināja, ka valstij ir pienākums izveidot tādu augstākās izglītības sistēmu, kas nodrošina izglītības iestāžu darbību visas sabiedrības interesēs. Ar Augstskolu likuma 5. pantā ietverto uzdevumu izkopt un attīstīt valsts valodu, likumdevējs ir konkretizējis valsts pozitīvo pienākumu, radot tādu augstākās izglītības regulējumu, kas noteic augstskolu darbību sabiedrības interesēs. Līdz ar to Augstskolu likuma 5. panta pirmās daļas trešais teikums atbilst Satversmes 112. pantam kopsakarā ar Satversmes 113. pantu.

ST arī secināja, ka Augstskolu likuma 56.panta trešā daļa un pārejas noteikumu 49. punkts ierobežo privāto augstskolu mācībspēku akadēmisko brīvību izstrādāt un docēt studiju kursus svešvalodās Latvijas privātajās augstskolās, jo šis regulējums ietekmē augstskolu mācībspēku iespēju iesaistīties studiju programmās svešvalodās.

Tiesa norādīja, ka līdzīgi kā citās izglītības pakāpēs arī augstākajā izglītībā no Satversmes 112. un 113. pantā ietvertajām tiesībām neizriet tiesības prasīt akreditēt studiju programmas sev vēlamā svešvalodā un iegūt valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par sekmīgu šādu studiju programmu apguvi. Taču Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa un pārejas noteikumu 49. punkts ierobežo to studējošo tiesības, kas jau uzņemti pirms apstrīdēto normu spēkā stāšanās izveidotajās svešvalodās īstenotajās studiju programmās. Šīs apstrīdētās normas rada situāciju, kurā, izmantojot tiesības pārtraukt studijas un pēc tam tās atsākt, atsevišķi studējošie var neiegūt diplomu par augstāko izglītību, jo, beidzoties pārejas noteikumos noteiktajam termiņam, augstskola tādu vairs nebūs tiesīga izsniegt.

Spriedumā atzīmēts, ka Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa ierobežo privātās augstskolas studiju programmu svešvalodās veidošanā un īstenošanā, jo tas iespējams tikai šajā normā noteiktajos gadījumos. Tādējādi Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa un pārejas noteikumu 49. punkts ierobežo privāto augstskolu autonomiju.

ST secināja, ka apstrīdēto normu pieņemšanas process atbilst labas likumdošanas principam. Apstrīdētās normas vairākkārt tika aplūkotas Saeimas atbildīgajā komisijā. Tās arī uzskatāmas par daļu no ilgstoši īstenotas izglītības reformas, kuras ietvaros diskutēts arī par apstrīdēto regulējumu. Kaut arī likumdevējs šķietami nav vērtējis apstrīdēto normu atbilstību ES tiesībām, apstrīdētās normas izskatāmās lietas kontekstā regulē jomu, kas ir ES dalībvalstu kompetencē. Turklāt ST nesaskatīja pamatu atzīt, ka gadījumā, ja, pieņemot apstrīdētās normas, izglītības jomā tiktu izvērtēta to atbilstība ES tiesībām, Saeima būtu pieņēmusi citādu lēmumu. Tādējādi ST atzina, ka pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.

Apstrīdētās normas stiprina valsts valodas lomu augstākajā izglītībā. Tādējādi to radītā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir demokrātiskas iekārtas un citu personu tiesību aizsardzība, uzsvērts spriedumā.

ST arī secināja, ka ar apstrīdētajām normām radītais pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai, jo apstrīdētās normas uzlabo studējošo valsts valodas prasmes, kā arī stiprina latviešu valodas lomu zinātnē un izkopj tās lietojumu dažādās zinātnes nozarēs.

Tomēr ST atzina, ka pastāv saudzējošāki līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai. Par vienu no tādiem atzīstams visaptverošs visu privāto augstskolu kvalitātes izvērtējums, uz kura pamata tiktu piešķirta atļauja īstenot studiju programmas svešvalodās. Kaut arī ar augstskolu un studiju programmu akreditāciju jau šobrīd tiek izvērtēta privāto augstskolu sniegtās augstākās izglītības kvalitāte, šajos procesos netiek veikts izvērtējums par to, vai konkrētā privātā augstskola nodrošina pietiekami kvalitatīvu augstāko izglītību, lai drīkstētu īstenot studiju programmas svešvalodās.

Tāpat arī regulējums, kas atsevišķām zinātnes nozarēm vai noteikta līmeņa studijām paredzētu izņēmumus no Augstskolu likuma 56.panta trešās daļas, mazāk ierobežotu augstskolu autonomiju un akadēmisko brīvību. Likumdevējs nav pienācīgi izvērtējis tādu alternatīvu līdzekļu esību, kuri studējošo, mācībspēku un augstskolu tiesības aizskartu mazāk, uzsvērts spriedumā.

Latvijas augstskolu studenti divu nedēļu laikā izstrādās risinājumus Covid-19 krīzes pārvarēšanai izglītības, veselības aprūpes, uzņēmējdarbības un drošības organizācijām un uzņēmumiem, piedāvājot rīkus un metodes attālināta mācību procesa uzlabošanai, pacientu konsultēšanai neklātienē, ekonomiskās krīzes bremzēšanai un citām problēmām.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Latvijas Universitāte, Latvijas Jūras akadēmija, Liepājas Universitāte un Ventspils Augstskola vienojušās par kopēju rīcību Covid-19 krīzes seku apturēšanai un izveidojušas triecienprogrammu “CrisisLab”. Programmā varēs iesaistīties visu Latvijas augstāko izglītības iestāžu studenti, lai izstrādātu risinājumus pašvaldību un valsts sektora, industriju, nevalstisko organizāciju problēmsituācijām, kas radušās vai var rasties globālās pandēmijas, ārkārtas stāvokļa un noteikto pārvietošanās, pulcēšanās un sociālās distancēšanās ierobežojumu dēļ.

“Šajā krīzē viss notiek tik strauji, ka mums jāmeklē risinājumi ne tikai šī brīža problēmām, bet arī izaicinājumiem, kurus vēl neapzināmies. Mēs uzrunājam gan 40 tūkstošus studentu piecās augstskolās, kas organizē programmu, gan citu Latvijas augstākās izglītības iestāžu studentus, lai viņi ātri atrastu reālus un praktiski ieviešamus risinājumus,” uzsver “CrisisLab” vadītāja, RTU Studentu inovāciju grantu programmas vadītāja Liene Briede.

• Studenti pieteikties dalībai “CrisisLab” var no 18. aprīļa mājaslapā www.crisislab.lv.

Risinājumu izstrādei tiks veidotas studentu komandas, tām palīdzēs mentori un eksperti. Labāko risinājumu autori saņems naudas balvas, kopējais balvu fonds ir 20 tūkstoši eiro.

zglītības un zinātnes ministrija (IZM) “CrisisLab” iesniegusi vairākas problēmsituācijas, kas saistās ar attālināto mācību procesu. Ministrija, piemēram, ieinteresēta izveidot virtuālu platformu, kurā būtu pieejamas dažādu mācību priekšmetu skolotāju konsultācijas izglītojamajiem, risinājumus tiešsaistes studiju procesa kvalitātes uzlabošanai, augstskolu noslēguma darbu izstrādei, skolēnu koncentrēšanās/uzmanības monitorēšanai.

“Latvijas augstskolu studenti jau iepriekš ir pierādījuši, ka dažādās īsās programmās, hakatonos, ir spējuši radīt un izstrādāt oriģinālus un praktiskus risinājumus, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijas iesaistīšanās “CrisisLab” projektā ir likumsakarīga. Esam pārliecināti, ka studentu projektu grupas ar savām idejām, radošu pieeju un zināšanām radīs jaunus un lietderīgus risinājumus, lai pilnveidotu attālinātā mācību procesa iespējas skolās, augstskolās un arī mūžizglītībā. Novēlam, lai studentu radītās inovācijas ir noderīgas ne tikai Covid-19 krīzes laikā, bet nākotnē kļūtu par pilnvērtīgiem un plaši pielietojamiem risinājumiem izglītības sistēmā,” klāsta IZM Struktūrfondu departamenta direktore Santa Šmīdlere.

Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca ieinteresēta atrast veidu, kā attālināti sniegt ārstu konsultācijas pacientiem un nosūtīt viņiem speciālistu slēdzienu, ievērojot datu aizsardzības prasības. Lai nodrošinātu attālinātas konsultācijas ārkārtējā situācijā ar Veselības ministrijas rīkojumu noteiktajām pacientu grupām, pirms konsultācijas uzsākšanas persona tiek mutiski identificēta (noskaidrots vārds, uzvārds, personas kods). Neklātienes identificēšanas veids nenodrošina ticamu un drošu personas identifikāciju. Pacienta veselības datu apstrādē ir jāievēro īpaši drošības pasākumi, piemēram, ja konsultācijas laikā tiek pārbaudīta pacienta veselības datu vēsture, tos nedrīkst izpaust trešajām personām bez pacienta rakstveida atļaujas. Tāpat ir jārisina jautājums par drošu datu pārraidi, lai trešajām personām nav iespēja neautorizēti noklausīties konsultāciju, kā arī jautājums par auditācijas pierakstu, tas ir, informācijas par identifikāciju, glabāšanu.

“Mūsdienu tehnoloģijas dod iespēju nodrošināt pacientam speciālista konsultāciju arī atrodoties attālināti Tas ir īpaši svarīgi šajā periodā, kad jārūpējas, lai pilnībā izslēgtu pacientu un ārstnieciskā personāla risku inficēties. Pilnīgi iespējams, ka šajā ārkārtas situācijā gūtā pieredze mums varētu palīdzēt efektīvāk strādāt arī nākotnē, kad attālinātas konsultācijas būtu kā alternatīva tiešam kontaktam ar pacientu situācijās, kad to pieļauj pacientam piemērotais ārstnieciskais process,” uzsver Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.

Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda uz Covid-19 krīzes izraisītu plastmasas atkritumu apjoma pieaugumu. Uzsverot nepieciešamību nodrošināt sabiedrības veselību un drošību, ministrija rosina meklēt videi draudzīgākus risinājumus. Problēmsituācijas pieteikuši arī dažādu jomu uzņēmumi un uzņēmēju biedrības, kā arī Nacionālie bruņotie spēki.

Visas piecas augstskolas kopš pagājušā gada īsteno Latvijā vēl nebijušu programmu studentu inovatīvās domāšanas, jaunrades prasmju un uzņēmējspēju attīstīšanai “Inovāciju granti studentiem”. Aktivitātes un programmas visa līmeņa studentiem tiek īstenotas, gan sadarbojoties ar uzņēmumiem, gan augstskolām savstarpēji. “Inovāciju grantus studentiem” koordinē IZM, līdzfinansē Eiropas reģionālās attīstības fonds.

8. maijā noslēdzās triecienprogramma “CrisisLab”, kur 240 studenti no 17 Latvijas universitātēm un koledžām tiešsaistē prezentēja savus risinājumus Covid-19 krīzes radītajiem izaicinājumiem. Tāpat šajā nedēļas nogalē noslēdzās “The Raccoons tiešsaistes programma”, kas ilga astoņas nedēļas un to laikā jauniešiem bija iespēja piedalīties dažādās darbnīcās. Programmas kulminācija bija hakatons, kad trīs dienās bija iespēja likt lietā savas nule iegūtās zināšanas.

Programmā “CrisisLab” bija iespēja piedalīties visu Latvijas augstāko izglītības iestāžu studentiem, lai divu nedēļu laika izstrādātu risinājumus pašvaldību un valsts sektora, dažādu nozaru un nevalstisko organizāciju 25 problēmsituācijām.

“Mēs mainām paradigmu par to, kas vispār ir students universitātē. Mēs sagatavojam ne tikai profesionāļus, bet arī inovatorus un uzņēmējus, kas nākotnē veidos mūsu tautsaimniecību,” labāko apbalvošanas pasākumā uzsvēra Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna.

Tika noskaidroti uzvarētāji četrās kategorijās. Studenti savā starpā sadalīja 20 000 eiro balvu fondu, kā arī visām dalībnieku komandām ir iespēja pieteikties mentoru atbalstam trīs mēnešu garumā tālākai idejas attīstībai.

Kategorijā par “Labāko inženiertehnisko risinājumu” 5000 eiro lielu balvu saņēma komanda “D-aproce”. Tā sev par uzdevumu bija uzstādījusi Covid-19 izplatības Latvijā samazināšanu un slodzi medicīnas personālam. Produkta iespējas ir pulsa, temperatūras nolasīšana un atrašanās vietas noteikšana precizitātē līdz 2,5 metriem, izmantojot GPS un LoRa sistēmas. Komanda orientējas uz iepirkumiem valsts sektorā Baltijas valstīs, kur mērķa klienti varētu būt cilvēki karantīnā vai pašizolācijā. Izmantojot aproci, viņiem būtu iespēja savlaicīgi pamanīt izmaiņas veselības stāvoklī. Prototipa cena – ap 59 eiro.

Kategorijā par “Risinājumu ar lielāko ietekmi uz krīzes pārvarēšanu” uzvarētāji bija komanda ar ideju par vienreizlietojamām pacientu pārvietošanas kamerām. Šīs kameras jebkuras bīstamas epidēmijas vai pandēmijas laikā maksimāli pasargātu medicīnas darbiniekus, citus pacientus un sabiedrību kopumā. Ilgtermiņā šim produktam ir liels eksporta potenciāls, izmantojot ne tikai infekciju slimību laikā, bet arī plašu ķermeņa apdegumu gadījumā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests šobrīd ir iegādājies divas kapsulas jeb daudzkārt lietojamas kameras, lai īpaši smagā stāvoklī esošu Covid-19 pacientu varētu transportēt uz augstāka līmeņa ārstniecības iestādi.

Kategorijā “Risinājums ar augstāko komercializācijas un ieviešanas potenciālu” triumfēja “O!SKOLA” komanda, kas vēlas ieviest vienotu platformu izglītības iestādēm digitālo rīku atrašanai un apgūšanai, nodarbību veidošanai, pieredzes apmaiņai un individualizētai atgriezeniskajai saitei, kā arī pedagogu apmācībai.

Kateogrijā “Risinājums ar lielāko ietekmi uz sabiedrību vai tās grupām” 5000 eiro balvu saņēma komanda “TINRAP”, risinot plastmasas maisiņu problēmu. Ideja – kokvilnas audumu savienot ar rapša vasku, izveidojot vairākas reizes lietojamu iepakojumu. Šo produktu akceptētu arī vegāni. Viss process būs roku darbs, kurā tiks iesaistīta sieviešu patversme un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija. Produkta komplektā būs pamācība, kā to salocīt, veidojot gan kabatas, gan kastes.

Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā Rīgas pilsētas pašvaldība var piešķirt pabalstu arī ārvalstu studentiem, kuri Covid-19 izplatības dēļ palikuši Latvijā, studē attālināti un kuriem nav iztikas līdzekļu pamatvajadzību nodrošināšanai, portāls “Delfi” noskaidroja Rīgas domē.

Vietvarā norāda, ka šādu iespēju paredz grozījumi likumā “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.

Rīgas Sociālajā dienestā attālināti var vērsties pēc palīdzības tikai tie ārvalstu studenti, kuri ārkārtējās situācijas dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības un kuru deklarētā dzīvesvieta ir Rīgas pašvaldības teritorijā.

Krīzes pabalsta apmērs ir 128 eiro vienai personai.

Lai varētu pretendēt uz krīzes pabalstu, ārvalstu students, tāpat kā pārējie pašvaldības iedzīvotāji, sagatavo rakstisku iesniegumu valsts valodā, kurā apraksta situāciju, kas radusies saistībā ar izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 izplatības laikā, un pievieno dokumentus, kas apliecina krīzes situācijas rašanos, kā arī pierādījumus, ka nav iespējams risināt finansiālās grūtības ar citiem resursiem.

Rīgas pašvaldība aicina ārvalstu studentus iesniegumu un iesniegumam pievienotos dokumentus Rīgas Sociālajam dienestam iesniegt attālināti, izmantojot e-pastu: soc@riga.lv, portāla Latvija.lv e-pakalpojumu “Iesniegums iestādei” vai ievietot dokumentus īpašā kastē Rīgas Sociālā dienesta teritoriālajos centros.

Tāpat Rīgas dome aicina augstskolas sniegt atbalstu ārvalstu studentiem, izskatot iespēju samazināt piemērotos maksājumus par kopmītnēm, atbrīvojot no kavējuma maksām bibliotēkās, kā arī atbalstīt studentus iesnieguma un dokumentu noformēšanā.

Labklājības departaments arī aicina ārvalstu studentus izmantot papildu iespēju konsultēties ar fondu “MakeRoom”, nosūtot neskaidros jautājumus uz e-pasta adresi: help@makeroomeu.com.

Sadarbībā ar Informācijas centru iebraucējiem ārvalstu studenti ir aicināti sekot līdzi informācijai un cita veida atbalsta risinājumiem mājas lapā www.integration.lv.

Pašvaldība norāda, ka fonds “MakeRoom” ir starptautiska organizācija, kas ik dienu strādā ar ārvalstniekiem, sekmējot viņu efektīvu integrāciju Latvijas sabiedrībā. Fonda darbinieki ir gatavi palīdzēt studentiem risināt radušās problēmas ārkārtējās situācijas laikā, tai skaitā saziņai ar Rīgas Sociālo dienestu.

Aģentūra LETA 17. aprīlī ziņoja, ka Rīgas domes Sociālajā ienestā pēc krīzes pabalsta vērsušies 20 bez iztikas līdzekļiem palikuši ārvalstu studenti.

Latvijas Studentu apvienība (LSA) veikusi aptauju un kopā ar nozares partneriem izstrādājusi rekomendācijas attālinātā studiju procesa organizēšanai ārkārtas situācijas laikā. Aptaujas rezultāti iezīmē tendenci, ka studentiem trūkst informācijas par turpmāko studiju procesa norisi.

Kopš 13. marta Covid-19 pandēmijas dēļ mācības arī augstskolās notiek attālināti, un tas licis gan izglītības iestādēm, gan mācībspēkiem un studējošajiem saskarties ar virkni sarežģījumu. Lai noskaidrotu, kāda ir situācija, Latvijas Studentu apvienība (LSA) marta beigās veica studējošo aptauju, un šobrīd kopā ar nozares pārstāvjiem ir izstrādājusi rekomendācijas turpmākajai rīcībai. Laikā no 21. līdz 31. martam tajā piedalījās 1600 respondenti no 34 augstākās izglītības iestādēm.

Aptaujas rezultāti iezīmē tendenci, ka studentiem trūkst informācijas par turpmāko studiju procesa norisi. Tāpat daļa respondentu minēja, ka izjūt pārslodzi – studējot patstāvīgi attālinātā režīmā, nepieciešams ieguldīt daudz vairāk laika, turklāt 46% minēja, ka vielu apgūt traucē arī praktisko nodarbību trūkums. Studiju procesā nākas saskarties arī ar elektronisko materiālu trūkumu – katram ceturtajam ir vismaz viens studiju kurss, kurā materiālu nav vispār, bet 30% norāda, ka daļā kursu tie nav pietiekami kvalitatīvi. Tomēr būtiski ņemt vērā, ka gandrīz visas atbildes saņemtas otrajā nedēļā kopš attālināto studiju sākuma, un šobrīd situācija ir paguvusi mainīties.

“Vēl viens būtisks aspekts ir kursa vai noslēguma darbu izstrādes grūtības – 24% respondentu trūkst pieejas informācijas resursiem, kas saistīts ar bibliotēku slēgšanu un literatūras izsniegšanas pārtraukšanu, bet vēl daļa atzīst, ka nav pieejama laboratorija vai apgrūtināta empīrisko datu ieguve, tāpēc ir bažas par iespējām izstrādāt kvalitatīvus studiju darbus šobrīd noteiktajos termiņos,” paziņojumā norāda LSA pārstāvji.

Paziņojumā studenti secina: “Redzams, ka augstākās izglītības iestādes kopumā diezgan veiksmīgi ir spējušas pārorientēties uz pilnībā attālināta studiju procesa nodrošināšanu tik īsā laikā, īpaši ņemot vērā to, ka jau vairākus gadus valsts dibinātās augstākās izglītības iestādes ir saņēmušas nepietiekamu studiju bāzes finansējumu, lai spētu nodrošināt pilnvērtīgu studiju procesa norisi klātienē, nemaz nerunājot par attālināta studiju procesa nodrošināšanu. Ārkārtas situācija ir ieviesusi jaunus dzīves apstākļus visām iesaistītajām pusēm, tāpēc viens no priekšnosacījumiem veiksmīgai sadarbībai ir atvērta komunikācija un gatavība vērsties pēc palīdzības.”

Kopā ar nozares pārstāvjiem izstrādātas 25 rekomendācijas turpmākā attālināto studiju procesu nodrošināšanai gan augstskolām, gan citām iesaistītajām pusēm. Tās skar dažādas akadēmiskās dzīves jomas kā, piemēram, elektronisko materiālu pieejamība un tiešsaistes nodarbību norise, studējošo noslodze un skaidru vērtēšanas kritēriju noteikšana, datu aizsardzība, atbalsta mehānismi, studiju kvalitātes nodrošināšana u.c. Tāpat ieteikts apsvērt iespēju pagarināt noslēguma darbu iesniegšanas termiņus, nodrošināt informāciju arī angļu valodā un citu atbalstu ārvalstu studējošajiem un arī pretimnākšanu studentiem, kuriem nācies saskarties ar finansiālām grūtībām. Visbeidzot, ieteikts arī izvairīties no studiju pārcelšanas uz nenoteiktu laiku, jo turpmākā situācijas attīstība joprojām nav prognozējama.

Latvijas Studentu apvienība plāno turpināt veikt aptaujas, lai monitorētu situāciju un vērtētu izmaiņu dinamiku. Tāpat uzsāktas sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju par iespējām sniegt nacionāla līmeņa atbalstu studējošajiem, kas ārkārtas situācijas dēļ ir nonākuši finansiālās grūtībās.